Ceļgals godam apvilcies, uz nakti vēl varbūt pēdējo reizi uzlikšu tam plāksteri. Jācer, ka pēda drīz jutīsies labāk (ir pampums), gribētos tomēr uz nedēļas beigām kaut paskriet vai vismaz normāli paiet būt spējīgai. Elkonis arī apdzijis, plaukstas sāk apvilkties, drīz varēšu neplāksterot. Bet plecs... Plecs ir, kā dezinficējot izbrēcos, "āāāāā, fakinfakinfāāāāk!". Joprojām jēls.
Bet vismaz funkcionēju, šorīt pat pati sev matus savācu.
|