Sakasītās brīvdienas...
Nē, ne jau naudas ziņā.

Sestdien, kad atgriezos no Rīgas, izrādījās, ka A visu dienu nav M temperatūru mērījis. Bija 39+, vakarā jau galīgi sūdīgi un skaidrs, ka jāiedod bērnam uz nakti kaut ko temperatūrai, ja negribas atkal piedzīvot 40grādu murgus un vispār puslīdz mierīgi pagulēt. Izkratījām visas zāļu kastītes, ceļojumu aptieciņas utt. - no ibuprofēna vai kaut paracetamola ne miņas.
Atradu aponil, bet to līdz 15 gadu vecumam nedrīkst. Beigbeigās izraku pirms 5+ gadiem pirktās analgīna ampulas, sarēķināju devu un iebaroju bērnam.
Vakar pa dienu bija puslīdz ok, līdz vakarā atkal iestājās 39+, bet izrādījās, ka M garlaicības mākta sakodusi elektroniskajam termometram sensoru. Izvilku no kaut kurienes uz pieres liekamu termometru, kas mēra ar šķidrajiem kristāliem. Par laimi nakts pagāja labi arī bez zālēm.

Šorīt, kad beidzot vietējā aptieka vaļā, aizgāju nopirku jaunu kasti ibuprofēna un jaunu termometru. Būšu nākamajai reizei gatava.

Dienas prieks - P bērnudārzā, un jaunais termometrs ir labāks par iepriekšējo. Lai tur vai kā, bet tikai savām rokām un nojautām pilnībā neuzticos, kad runa ir par ļoti augstu temperatūru vai ~37 un lēmumu laist/nelaist bērnus uz iestādēm.