Vakarrīta skrējienā izvēlējos izslavēti pareizo putnu dziesmu klausīšanos vs mūziku austiņās.

Iesildīšanās gājiens garām parkam pilns dziesmu. Sāku skriet un vairs nevienu putnu nedzirdēju, lai kādiem zaļiem privātmāju rajoniem cauri, gar mežiņiem un kapiem skrietu. 0. Gan jau skrējiens atņēma dzirdi attiecībā uz tādiem sīkumiem. Rejošus piemāju suņus gan nevarēju nedzirdēt.

Sportiskās izvēles.

Es vairs neiešu uz kačalku. Nopirkšu par ienākošajiem līdzekļiem svaru stieni un kačāšos mājās. Ripas un hanteļgrifi jau ir. Bet pagaidām būtu labi sevi piespiest vispār ko darīt, liels atkritiens un maz motivācijas, jo rezultātu problemātiskajās zonās tā arī neesmu ieraudzījusi...

Savukārt, tā kā vajadzība dabūt no dakteres Siguldā zīmi priekš BD, tad nu A nolēma šodien braukt ar vilcienu līdz Siguldai un pēc tam mājās ar riteni. Bet P tomēr temperatūra + viena pēda puša un paliek mājās. Tagad viņš mēģina izdomāt, vai tāpat izbraukt Sigulda-mājas vai tomēr pataupīties un vakarā spēlēt badmintonu.

Un ko JŪS darāt, kad pienāk piedāvājumi pakašņāties mazliet citā savas jomas aizgaldā?
Es pašaubos un ņemu ciet.
Iespējas var pavērt citas iespējas.