Brīvdienu rītos taču cilvēkiem jāguļ ilgi, vai ne? Vismaz tik ilgi, cik guļ viņu bērni.

Lūk, vakarrīt M gulēja līdz kādiem 8iem, P gandrīz līdz 9iem. Šorīt arī visi, ieskaitot A, vēl saldi guļ. Bet es...
Vakarrīt pamodos 6os, jo A krāca. Stundu novārtījos gultā un cēlos.
Šorīt 6:20 P pamodināja, jo gribēja čurāt. Stundu novārtījos gultā un cēlos.

Dusmīga uz "visu pasauli".

Īpaši briesmīgi ir tas, ka man pēdējā laikā slikts miegs - nepārtraukti dienas iespaidu troksnis galvā. Mūzika, bērnu multenes, stulbās Orbeez bumbiņas, tikko redzētā filma, putnu dziesmas... Pilnībā saprotu, ka zīdaiņiem un maziem bērniem dienā piedzīvotais var traucēt gulēt.

Ko TĀDU pagatavot vakariņās? Nu, kas nebūtu picas, lazanja, cepeškrāsns dārzeņi, kartupeļi, rīsi, griķi. Un ko labprāt ēstu bērni...

Izbraukājos ar riteni. Uz Vangažiem. nepilni 10km turp un tik pat atpakaļ. Bet A drusciņ skauž, tagad ies vēl pačinīt savu riteni un tad arī dosies braucienā, noskatījis sev ~16km maršrutu.

Heh.
Toties es pēc tik spēkus izsmeļošām brīvdienām, šķiet, rīt neļaušu sev iet skriet. Gan jau gribēsies, bet vajag atpūsties.