Nedēļas sākumā M saņēma no savas labākās draudzenes ielūgumu uz dzimšanas dienu.

Visu nedēļu domāju - piezvanīt meitenes mammai un parunāt par diētu, vai tomēr ne.
Spriežot pēc reakcijas, M uzņemot, labi vien ir, ka nepateicu, cilvēks vēl visu nedēļu būtu nervozējis un racis informāciju un tad vēl un vēl stresotu arī ballītē "ajanukautkastomērnepareizi". Nepateikšana savukārt nozīmē, ka M zina - "augļi, dārzeņi, līdziedotā kūka", bet saimniekiem "neuztraucieties, M ir paēdusi, savu diētu zina un līdzi ir atbilstoša kūka".

Man vispār patīk visāda arhitektūra, bet šis ir ārpus manas saprašanas.

Un tas ir ne tikai izdomāts, bet arī realitātē uzbūvēts un skaitās kruti...

Jo straujāk tuvojas dzimšanas diena un jo nogurušāka jūtos, jo vairāk visādu mazo vēlmīšu parādās.

Gribu manikīru ar plaukstu masāžu.
Gribu naudu un laiku cilvēcīgai atpūtai nevis vienkārši 2atā savās mājās. Šampis, zemenes un puķkrējums situāciju neglābj.
Un gribu, lai pasaule maķenīt apstājas, man nav spēka skriet līdzi, bet sajūta, ka aiz kājas velk pa zemi ņeaļo.