Vakarvakar deguķerstiņa laikā tas zvērs tā mani sakoda, ka visa izlietne asinīs, tagad lietojami tikai 9 pirksti. Pie datora tas viens ļoti pietrūkst.
Auksts ūdens, turēšana gaisā, matugumijas žņaugs kaķimdegu zem astes, asiņu jūru apturēja cauruma vienkārša aizspiešana.

Rēķini nosūtīti, varētu iet atpakaļ gulēt.
Es darbdienu rītos itin bieži ceļos drīz pēc A, jo man ir uzdevums uzlocīt uz kartona viņam darba kreklu (lai necieš, kamēr viņš no vilciena ar riteni uz darbu minas).

P dīvainā kārtā guļ, bet M spiež manu galvu par abām.

Sēž man blakus, spēlē telefonā pingpongu kaut kādu un tik "ping ping pong, ping ping pong" nebeidzamā atkārtojumā.
Es - M, klusām, lūdzu. Man jāstrādā.
M - Labi, būšu klusiņa.

"Ping ping pong, ping ping pong".
Es - M, lūdzu, ej uz savu istabu.
M - viss, viss, es vairs tā nedarīšu.

"piu piu piu"
Es - ej uz savu istabu.
M - Man ir grūti būt klusiņai.
Es- saku iet uz savu istabu nevis būt klusiņai.

"tššui, tššui, tššui" turpina spēlīti.
Beigu beigās pierunājās un aizgāja prom. Es te ar viegli sāpošu nekoncentrētu galvu mēģinu strādāt un vēl arī būt mierīga. Ommmmm.