šodien tāds laiks, ka saņemties strādāt ir. Ļoti grūti.

Ātri jānobeidz mazdarbiņš un vienkārši jāiet sēdēt uz lodžijas.
Varētu pat mēģināt kaut ko aktīvi pavingrot, kaut gan nav labi pārspīlēt: 2,5+km skrējiens jau bija, dibenvingrojumi arī, un vakarā vēl badmintons.

Šorīt pirmoreiz man mežā skriešanas laikā bija bailīgi - kokos bija daudz nelabi ķērcošu kraukļu. Baidījos, ka neuzbrūk, ja nu tuvumā izdomājuši ligzdot...

Kas tas ir, ka cilvēki baidās no krāsām?

Kad "skaistas" ir visas dabīgās matu krāsas, izņemot rudo.
Kad apģērbs ir melns, brūns, pelēks, bet krāsas pieļaujamas tik kā atsevišķs akcents.
Kad sienas mājās ir bēšas un mēbeles bēšas vai brūnas.
Kad automašīnas ielās ir visos toņos no sudraba līdz melnai vai brūnas nevis sarkanas, oranžas, zilas.
Un iet pa ielu ar smaidu ir vienkārši stulbums.

Mēs meklējam to ideālo auto eksempāru. 90 procenti mašīnu ir sudraba/pelēkas/melnas, atlikušie 10% citās krāsās, tai skaitā brūnas. Pagaidām vajadzīgajā komplektācijā smukās krāsas nefigurē, tik tās nekādās. Grūti būs no sarkanas mašīnas pārsēsties, piem., melnā. (Mēs vispār melnu krāsu īsti nelietojam.) Bet gaidīt, ka varbūt parādīsies tas, ko vēlamies, nav situācijai atbilstoši.

Tikko novīīīlos.

Tāāāā pastrādāju, lai sapildītu kārtīgi vienā āāārzemju aģentūrā profilu, a bet mana kontaktpersona izrādās šonedēļ ir aut of ofis.

A es pat savu diplomu ieskanēju un iztulkoju!

Nu, labs darbiņš, kas padarīts.
Jāiesmērē matos kaut kas pret sēni un jāiet uz lodžijas šūpoties. Jā!