Šorīt esmu palikusi bez skrējiena.
M rītu sāka ar vēdersāpēm, aizvedu līdz skolai, tur drebinājās un pie ģērbšanās arī citādi jutās sūdīgi. Pārvedu vien atpakaļ mājās.
Skrienamlaiks ir garām, jābrokasto un jāstrādā. Varbūt varbūt varbūt vēlāk...

Un vispār - kolīdz ir darbs (un pietiekami daudz un pietiekami prasošs), tā mājās slims bērns. Ha ha hā!

Pirms kāda laiciņa piešķīru bērnam (viņa IR slima) lielu bļodu ar popkornu.
Man jāstrādā, bet pēc tam būs - b!a, ko lai ēd pusdienās?

Drīz būs 5dien pagatavotie pelmeņi apēsti.

Vakarrīt agri skatījos, kā pie tuvumā esošās privātmājas izkrauj baļķu kravu, un "priecājos", ka pirmā stāva kaimiņam drīz uznāks melnie*.

Jau otro vakaru zāģē.
Un tā mīlīgi, ar motorzāģi.

*Kaimiņš lādējas gan par pagalmā stāvošajām mašīnām, gan zāles pļāvēju 3h 1x mēnesī vasarā, gan saremontētām kāpņutelpas durvīm, gan trešā stāva kaimiņiem (mums), kuri nopludina viņa pirmā stāva dzīvokli.