Visi prom no mājām.
Es atkal nīkstu.

Bezdarbība tulkošanā ir pirmdienu lāsts?

Un tā filma bija TĀ filma. Man nav ne jausmas, CIK sen es to redzēju pirmo reizi, jo atcerējos TIK maz, ka gandrīz nemaz.

Un vakar bijām paskatīties ASV soldžeru un bruņutehnikas pārbraucienu. Viņiem bija čurāšanas pauze (iekārtotajā stāvlaukumā gādīgi izliktas zaļās točas) kaut kādā garā pārbraucienā. Par to pauzi bija paziņots dzimtās pilsētas avīzē, tad nu arī mani vecāki mūs aizvilka apskatīties.
Bruņumašīnas kā bruņumašīnas.
Soldžeri māja sanākušajiem.
Satiku senus draugus.
Mamma satika radiņus.
Normāla tusovka, tikai auksti...

Man ļoti nepatīk šādas dienas.

Kad līdz 4iem pēcpusdienā esmu paveikusi tikai vienu daudzmaz īstu darbiņu - aiznesusi 2 maišeļus ar parpalām uz socdienestu.

Tādās dienās nomāktība nepielūdzami vairojas.

Un zinu, ka mājas darbus apdarīt savākšos pēc kādas pusstundas. Tad aši izkārtošu bērnu čemodānu, sagatavošu visu vakariņām, piekārtošu vakarvakara bardaku.