Vīrs darbā, M skoliņā, P bērnudārzā.

Es mājās viena pati ar sevi un, kā pirmdienas rītam pieklājas, bez darba, protams.
Un tas ir briesmīgi.
Vainas sajūta. Un šausmīgs klusums.

Esmu apņēmusies šonedēļ mazliet uzlabot sava dibena formu (pāris nedēļu laikā atkal paplūdusi) un apsolīju bērniem, ka vakarā visi kopā iesim uz badmintonu. Man ir plāns beidzot uzvilkt sportatērpu, drusciņ izkustēties un pēc tam nomazgāties sporta centra dušās.

Šovakar vakariņās švakā skābkāpostu zupa.
Vienkārši sestdien nopirktie kāposti ir tik garšīgi, ka maišelī palicis tikai nosaukumam.

Atpūtas nolūkā sadalīju vakar iegādāto jēlgaļas gabalu, tagad zinu, ka saldētavā ir jēlgaļa vismaz nedēļai un gatavgaļa arī vismaz nedēļai. Kamēr mana nodarbinātība ir vairāk nau and zen nekā ikdiena, doma par krājumiem vieš mieru.

Jānoskata atlaides BG miltiem un jāatjauno graudaugu krājumiņi, tad jau pavisam labi.