Šorīt atkal biju mazmaksimā. (Diespas` doties turp vēl arī rīt!)

Pirms manis manāmi iereibis vīrietis ar ērkšķiem ietetovētiem uz plaukstas locītavas pirka eklērus un citas kūkas.
Laipns, bet neveikls un veica ar mani pārrunas par ūdens iegādi (pirku 5L burku kolēģes dēļ).
Pirms viņa vīrietis spēka gados papildus apēdamajam pirka arī 14-grādīgu kokčiku.

Alkoholisms nudien!
Kaut gan Vācija vispār atkarīgo zeme - tur uz ielām cigarešu automāti un veikalos pie kasēm gari mazo stiprumdzērienu plaukti.

Es paspēju rindā iestāties, kad pirms manis vienīgajā rindā bija kādi 5 cilvēki, pec pāris minūtēm aiz mani bija jau kādi 10 un no tālā gala prasīja izsaukt vēl vienu operatoru.

Es šodien mierīga un smaidīga, bet kasiere gan šķita samērā aizkaitināta.
Viņai bija uzzīmētas uzacis.

Kaut kāda "ne tāda" diena. Pusi dienas dīkstāvē, priekšniece obligāti grib ar mani rīt runāt, man ir auksti un bail saslimt, "ja nu kas" paņēmu datoru uz mājām.

Toties tagad vilcienā biļešu kontrolieris (pasirms kungs) ar mani pakoķetēja (nejaukt ar flirtu).
Jāteic gan, ka piektdien ar mani koķetēja arī JuglasCentra sētnieks...