Visādas biļetes sapirktas un nodotas mammai uz darbu izdrukāšanai.
Čemodāns pamatā sakrāmēts.
Jāpaskatās šodien humpalās kāda rokassomele, jo mammas iedotā mana vecā sadalās, pat rokās nepaņemta.
Tētis pēc šķidrumlietu maisiņiem un biezpiensieriņiem arī aizsūtīts.

Šodien vēl plānā acuārsts, asinsanalīzes un censties pieteikties uz to USG. Cerība, ka dabūšu laikus par kvotām ir, emmm, niecīga.

Mēģinu informēt mazo bērnu par tuvāko dienu plānu, bet viņa vēl nav ierubījusies. T.i. turpina skatīties multenes un neraud.
Lielais bērns veseļojas, beidzot jutās pietiekami labi, lai es viņu aiztriektu uz vannasistabu sakopties.

Būs interesati, mums ar tēti lidojumu pieredze niecīga un dodamies uz valsti, kuras valodā nerunājam. Bitešūn un dankešūn...

Izspīdzināju vietējo acuārsti.
Kādas 40 minūtes nosēdēju pie viņas. Tā ir ar tām manām sviestainajām acīm...

Vietējās hupalās dabūju lidojamo caurspīdīgo maisiņu šķidrumiem ar 2 pudelītēm. 85 centi!

Staigāju šodien dienvidū pa dzimto mazpilsētu, jūtoties savas mantiskās nožēlojamības lielākajā nožēlojamībā.
Iestaigāšana šādās tādās vietās un tā, visā savā būtībā cerot tik uz vienu, lai nesatieku nevienu bijušo klasesbiedru.
Nesatiku. Fū...

Bet nu apģērbs man nudien bija nožēlojami nožēlojams. Kas nu no vecajām drēbēm pa vecāku māju salasāms, bezgala bezsakarīgas pabalojušas tumšās krāsas un pairuši diegi.
Tiešām pēdējais laiks sākt strādāt un pelnīt naudu.