Iepriekšējā nakts nebija viegla, jo mazais bērns pārdzīvoja bez vecākiem aizvadīto nakti.

Šī nakts bija teju katastrofa. Aizmiga pēc stundu ilgas kratīšanās, naktī mani daudz modināja, nespēja pagulēt, uz rīta pusi stāstīja, ka sāpot auss (no zālēm pārsteidzošā kārtā atteicās, viņa mīīīl zāles), tikai īsi pirms 6iem tikām līdz dziļam, remdējošam miegam.

Bet man 6os modinātājs.
Es piecēlos, ašu uzmaisīju omleti M skoliņas brokastīm un saliku viņai drēbes, devos atpakaļ gulēt. Atpestīšana - miegs gandrīz līdz 9iem un mazais bērns vēl guļ.

Mans plāns radināt P pie jaunā miega režīma (mošanās ap 7iem, diendusa ap 1iem, naktsšņāciens stabili 10os) pagaidām ieskrienas.
Un parādās bailes par to, KĀ mēs būsim, ja šitādas naktis būs, kad man būs jāstrādā. PiĢec.

Vakar mums bija liels aizkustinājums: M solabiedrs (skapīši arī blakus) palūdzis savai mammai viņa dzimenei par godu cienastu pagatavot tādu, lai arī M var ēst.

Tas puisis ir ne tikai TIK sirsnīgs, bet arī ļoti gudrs, veselīgu dzīves uztveri, iet dejošanā un vispār. Varbūt vīru mūsdienās jārezervē jau līdz 1. klasei?

Man patīk tas brīdis, kad "alga joprojām nav" un vakariņās tad ir, teiksim, lasis :D

Piem., šodien būs pilngraudu spageti ar tvaicētu lasi.

Ja rīt A joprojām nebūs alga, ēdīsim, piem., laša zupu ar briseles kāpostiem. Pēc tam kartupeļu-pupiņu sautējumu, kāpostu saceptu ar lēcām, kartupeļus ar sēnēm utt.

Problēma ir tikai tajā, ka varētu nesagrabināties vispār nauda, lai A rīt tiek uz darbu...