Liku P gulēt un klusiņām pateicos mūsu ģimenes sargeņģeļiem.

M lēkāja pa lielo gultu un P pamanījās pavelties zem viņas. M uzleca P uz galvas.
Uz galvas! Uz galvas, bļa!

Paraudāja, bet nekādu pazīmju, ka būtu kas nopietns.

Pēc vakarvakara eglītes totāls nogurums un gribas nebūt pieejamai. Bet vēl bija šodien jāuzņem ciemos viena M grupasbiedrene, tagad jāsagaida vēl mani vecāki un jāatdod viņiem uz dažām dienām M. Un pēc tam es, protams, nekur nebraukšu (piedod Ripp), beidzot strādāšu un vakarā kopā ar A dzeršu īru kafiju (vienīgais sakarīgais veids, kā izlietot daudz putukrējumu).

Kad P pamodās, M un viņas draudzenīte jau bija prom, kur nu kura.

Jau pusstunda, bet viņa ir painteresējusies tikai, kur ir draudzenīte nevis M.

Draudzenītes mamma ir vietējā šuvēja, kura šuj man kleitu. Reāli pirmdien tikai plānota pirmā piemērīšana. Es ceru, ka tās stundas, ko atbrīvoju viņu no bērna (vakar 2,5h viņa tika atstāta mums eglītē [aizvedām arī mājās] un šodien 4h ar pusdienām), būs palīdzējušas efektīvāk izstrebt uzkrājušos darbu kaudzi un mana kleita taps gatava ātri.

Altruisma patiesā daba - darīt citiem labu, jo pašam tā labāk (vai nu praktiski vai sirdī priecīgāk).

Izrijam končas, ko izlasīju no oriģinālās M paredzētās saldumu paciņas.
Sūkstamies ar A viens otram, ka daļai konču pielietota kaut kāda jauna iesaiņošanas metode ar aizlīmēšanu, tagad nevar normāli vaļā attaisīt.
Un fanķiks rezultātā saplīst!!!