Gulētejot aptvēru, cik ĻOTI lielas pārmaiņas tagad mūsu dzīvē būs, un piemetās trusis.
Labu laiku domās svaidījos pa gultu līdz aizmigu. Un no rīta atkal modos ar domu par to, KAS ir darāms, jo īpaši attiecībā uz P.

Pirmais darbs - A rīta pusē zvana ciema dārziņa vadītājai un pēc tam par rindu atbildīgajai perZonai (tai beibei problēmas ar gramatiku). Visticamāk šodien vēl tad skrienu uz domi ar iesniegumu: "piešķirt vietu PII "M", ja ne, tad PII "L", ja ne, tad dodiet to kompensāciju priekš privātās iestādes".

Gandrīzgandrīz visi šodien paveicamie sagatavošanas darbi pabeigti, un man piemetās aukstumdrebulis, brrrrr.

Vēl jāsagriež paprika, jāatbrīvo vairāk vieta koridorī un jānovāc veļas žāvekļi.
A, cerams, tiks galā ar atkārtotu grīdas uzkopšanu un man būs tikai mazliet jāpieslēdzas pie gulētsavākšanās.

Bet tagad atkal atpūtas pauzīte.
Vo! Laiks vakara cigoriņiem?

(Mans pretnoguruma un pretstresa plāns šitādiem pasākumiem ir - uz pēdējo dienu atstāt tikai to, ko nekā nevar izdarīt citās dienās.)