Verī grūta diena.
No rīta pēc saraustītas nakts (P kratījās, jo nevesela) neērtā dīvānā (pie vīramātes) ģimenes pārgājies pie alergologa. Pēc tam brauciens uz Rīgu, savienotais vilcienreiss uz mājām nebija, bet A vajadzēja uz darbu, tādēļ... M ( devās līdzi A uz darbu), bet es ar P pa centra audumveikaliem. Aizgājām ar P papusdienot (t.i. pusdienas tikai P, jo naudas maz) uz VairākSaules, kur viņa iemīlējās vienā kleitā un pusdienām sekjošā pastaiga pa veikaliem bija... Nu, jā - bērns tik brēca "bibu ljieljo kļeitūūū". Miers iestājās, kad uzskrējām vienai Humanai, kur P par 2 eirām dabūja M izmēra kleitu un solījumu, ka "mājās varēs uvilkt". Elstē beigu beigās tiku pie auduma un bija atlicis ikurāt tik daudz laika un spēka (jo brēcošais bērns nebija gājejs), lai tiktu līdz tramvajam un tad vilcienam.
Un vilcienā bija auksts, un mūsu ciematā vēl aukstāks - uz peļķēm veidojas jau ledus. Esmu mājās, bedzot kājas brīvas no vienīgajiem cilvēkosejamajiem zābaciņiem (kuros tās garās dienas gatā sasvīda, sagura un aukstajā ceļā no vilciena gribēja atteikties no eksistences), un bērns ticis pie jaunās kleitas.
Esu nogurusi un man maķenīt riebjas. Lai gan - ir labi būt mājās!
|