Kārtējā ļoti atbilstošā pārrakstīšanās:

"vēli, lai man viss seksmīgi tajā VIDā!"

Es vienkārši neatceros, kā man beidzās iepriekšējais pašnodarbinātā statuss.

Nuvot. Braucu mājās.
VIDā bija ļoti jauki, speciāliste pilnībā manā gaumē. Abas atvadījāmies labā garastāvoklī un tā.

Aiz laimes gāju iekarot tuvējās humpalas, lai apbalvotu sevi ar "kaut ko skaistu", bet neko no visa, kas bija tāds nevarēju atļauties. Pēc tam citās humpalās par 70 centiem nopirku tumšzilu klaču pie vēl neesošās kleitas (bet man ir ideja un aizunāta šuvēja, ja!).

Tagad tikai nebaidīties!
Atpakaļceļa nav.
Bet ir iestājies zināms vieglums!

Šodien-rīt gan mazā pauze, jo 5dien M skoliņā Mārtiņdiena, gribot par lapsu būt. Jāuzšuj lapsaste un ausEs.
Un jāatceras no mammas kaut kad savākt visu mūsu bērnībā tapušo tērpu kolekciju, tai skaitā sivēna kostīmu un kazas tērpu.