Kā vienmēr pelēkā dienā un, kad mājās nav diezko silti, ir grūti saņemties iziet ārā.

Par laimi P draudziņi pusslimi pa mājām un vismaz ar vienam mammu jau sarunājām strelku pēc stundas. Citādi drošvienka nobumbulētu līdz pēcpusdienai, kad jāiet pakaļ M.

Štukoju par Helovīna našķi.

Ja izdosies dabūt sikspārņformas cepumspiežamo, tad varētu tapt cepumi (kur mīklā ķirbju mizu milti un piparkūkgaršvielas kādas klāt) glazēti ar melnu šokolādi un ko košu acu vietās.

Pagājušajā vai aizpagājušajā gadā uztaisījām ķirbju končas, tās pēcāk atradām izmētātas kāpņtelpā.

Vēl šogad varētu beidzot uztaisīt tādu kā zirnekļutīklu pie durvīm. Hmmm, nav man gadijumā kāds mells izārdāms džemperis?

M grib ķirbi graizīt, bet mums nav piemērots mājās un pirkt negribas.

Ja sikspārņformiņu nedabūšu, tad cepšu ar mājās esošo cilvēkformiņu. Nav gluži apaļīga kā piparkūku vīriņam, bet priekš "skeletona" būs labi.

Vietējie pusaudži labi zina, ka pie mums JĀnāk. Hahahāāā!