Sēžu gultā un skatos pa logu saulainā dienā.

Pie kaimiņmājas spoži apspīdēta deg dzeltena kļava un blakus pīlāžkoks pilns sarkanu ogu ķekariem.
Skaisti.

Meitenes dīdās.

Bet man ir skumji.
Vakarvakar ieplīsa sirds.

Bet par bērniem!

P izveseļojusies un TĀ ēd. Izstieptās šī rīta brokastis: porcija putra, 2 mazi cīsiņi, 1 biezpiena plācenītis. Tas ir kā 3 brokastis kopā!

M arī it kā tā kā vesela, bet svarīgākais - prātā paaugusies un nu spēj pārkāpt asarām un bailēm, saņemoties un mēģinot vēl (tas attiecas, piem., uz burtrakstības treniņiem). Plus telpiskā domāšana, raksīšana (drukāšana) padodas lieliski - vakar uztaisīja sev "pūķu grāmatu", sazīmēja dažādus pūķu veidus katru vairākos rakursos un apakšā rakstīja nosaukumus krieviski. Tapu pārsteigta, kad viņa man prasīja, kā rakstās "mjagkij znak". Viņa lieliski zina lielos drukātos kirilica burtus un labi sajūt, kur kuram jābūt, tai skaitā mīktinājumzīmei.

Kad es nākamvasar gaudīšos par M nebraukšanu ar divriteni, atgādiniet, ka viņa ir lielisa izgudrotāja ar attīstītu telpisko domāšanu (privet inženierzinātnes!), labām valodas prasmēm vairākās valodās, tai skaitā pārvalda ļoti atšķirīgus 2 alfabētus (privet tulkošana!). Un drosmīga (tas par tām mežakaķtrasēm)!
Un vēl viņu interesē makšķerēšana!

Šodien nomākts garastāvoklis.

Manas sarunas ar meitenēm lielākoties ir šādas:

M - Mamm, nopirksi kaut ko no manis?
Es - Nē. (Iešu izlēkt pa logu.)

M - Mamm, gribu kaut ko garšīgu!
Es - Nē. (Gribu, lai neviens no manis neko negrib.)

P - Gribu mazgāt dupsi.
Es - Nē...

Mazliet sāp galva un ļoti negribas, negribas, negribas, negribas. Miera brīžos vienkārši guļu kaut kur uz grīdas un cītīgi negribu neko.

Pēcovulācijas bedre ir dziļa. Un pašai rāpties laukā nemaz negribas.