Pēdējā laikā katru dienu slauku sasodīto šķirbaino grīdu, jo P to piebārsta ar sagraizītiem papīriem un ēdienu pārāk traki, bet es nezkādēļ baidos, ka pie manis var atnākt bāriņtiesa.

Lai cik es šrubītu, vienalga, no malas paskatoties, redzu visur spīdam cauri "antisanitāri apstākļi". Vakar virtuvē nomazgātās skapīšu virsmas šodien jau noķepušas, galds aizkrāvies un grīda pilna gružiem. Gultas, protams, nesaklātas. Vienmēr.

PMS, apaukstēšanās un darbneziņas radītais stress mani spīdzina, paradot par neiejūtīgu monstru.

Lūdzu, neapvainojieties par maniem aizskarošajiem "jokiem" un citiem komentāriem.

Šodien noteikti piebeigšu vakar iesākto kārbu ar lētajām beļģu šokolādenēm aļa "jūras augļi". Kaka, toties trekna un salda. Tagad piespiedīšos 10 min preses vingrinājumiem, rīta vingrošanu pārcēlu, lai varētu stundu censties aizmigt.

Abi ar vīru vakar lasījām komentārus par to traukmazgāšanu un nedaudz - WTF, kāpēc jāliek bērniem traukus mazgāt?

Nevienam no mums bērnībā tas nav bijis pienākums, neko neesam zaudējuši, atmazgājam tagad. Nu labi - A atmazgā. Bet es vienkārši ceru dabūt traukmašīnu.

Priecājos, ja meitenes pašas izdomā kaut ko izdarīt. Un priecājos, ka viņas riebumā neatsaka, ja reti reizi palūdzu palīdzību.