P ir tāāāds maz papagailītis!

Atvilkāmies lietainajā rītā ar P no skolas, priecīgākam prātam uzliku kaut ko sen neklausītu pleilistē. Sagribējās Vaitstraipus, nu.
Bet ko P? Viņa paziņo - "Pērkoni bibu" (M vienmēr pieprasa Pērkonu). Uzliku, mirkli paklausījās, atzina par pareizo un iekārtojās dīvānā ēst barankas.

Es savukārt tagad nesaprotu, kā lai pie Pērkona pagatavoju cepumus.

P sēž prasa - Kur M?
Es - Skolā!
P - Nē, mājā.

Labu laiku viņai iemīļotais jautājums bija - Kas ir tajī mājī dzīvo?

Vakar priecājos, ka vismaz viens bērns beidzot ir vesels. T.i. P bija vesela, M joprojām ne šāda ne tāda.

Rīta agrumā miegā P jau nelāgi klepoja. Un nu jau guļ.

NUCIKVAR???

Graužu nagus.

Aukstums un bezdarbība ir īvl.

Lai pārtrauktu bezdarbību, aizsūtīju interesentiem piedāvājumu par BG pelmeņiem, čeburekiem un saldējumu konusiņā. Rīt jau būs ko darīt - cepšu vafeļkonusus. Rīt-parīt-aizparīt saldējuma ražošana un pildīšana konusos. Pēc tam jāķeras pie pelmeņošanas, āāijj!