Šodien M pavisam mājās. Visādīgi izrāda, cik slikti jūtas. Nu, protams, ka nejūtas labi, to tāpat redzu, bet cenšas arī drusku pietēlot. Štob` naverņika.

Tad nu es vismaz šodien nodarbojos ar cītīgu ārstēšanu. Ne tikai Sinupret tabletītes un Vibrocil, bet arī Citrosept un maķenīt nepatīkama smēre degunā. Ja ieņerkstēsies par kaklu, pūtīšu kaklpūšamo arī. Esmu pikta, man šis ir pieriebies.

Vakar kārtējo reizi novēroju, kā skoliņā pie viņas līmējas puikas. Bet M lielākoties viņus ignorē vai aktīvi cenšas tikt vaļā. Viņu pirmsskolas love neinteresē (pavasarī grupiņā bija vismaz 3 paročkas). 2 gab šobrīd tādi puikas, kuri jau pa gabalu sveicina, grib sēdēt kopā un iet ar viņu pārītī. Kad izņemu meitu no grupas, skrien atvadīties, un miljons reižu saka atā. Viens pat mēģina bučot. Bet M puikas nepatīkot, jo viņi nesmuki runājot. Kā noskaidroju, ne jau baigās rupjības, bet gan bērnišķīgi dibenjoki no viņiem nāk. No dažas meitenes arī.
Bet vispār viņai draugu un draudzeņu neesot.