Vakar nesanāca pavingrot (sāku, bet P pamodās).
Šodien šausmīgi gribas nepavingrot.
Slikti ir tas, ka nevingrošanas dienās grūti pretoties kārdinājumam visu laiku stūķēt mutē.

Un rīt plānojas pīīīdienas vakars. 6os vecāku sapulce bez bērnu klātbūtnes, bet A kaut kāds seminārs Rīgā līdz 6iem. Man paveiksies, ja viņš pārbrauks ar "vēlo vilcienu", bet visticamāk nepaveiksies un būs ar "ļoti vēlo vilcienu". Jāsarunā auklīte, nu.

Šodien būs haļavnais vakars - zupu pagatavoju jau pusdienās (soļankveidīgu - M ar skubu izrij nierītes, bet P pieprasa gurķus, abas laimīgas).
Launagā un citās našķureizēs - kalns ar biezpiena pončikiem.

Jāsastūķē bērniem pilni pOnči un jāiet ārā.

Paspēju drusku pastrādāt savam vienīgajam "ārzemju klientam", aš 3 eiro nopelnīju. Es jau priecātos, ja darbs mani atrastu pats. Man patīk justies gribētai un vajadzīgai nevis līst uz vēdera un prasīt - atmest man kādu darbiņu.