Pagaidām nekas neliecina, ka man šī būs laba diena. Neveiklības beidz mani nost.
Tikko pazaudēju pat to nieku, ka vakarrīta pusstundas darba laikā paspēju izdarīt.

Bfff, pirms 3 ned un 2 dienām nodevām P kājnagu paraugu analīzei (aizdomas par sēnīti), atbildei bij` jābūt otrdien, bet arī šodien vēl nav - "zvaniet pēc nedēļas".
A nagiem tikmēr jau labāk paliek.

Priekšpusdienā P bija pastaigā ar auklīti. Aizvedusi auklīti pie viņas uz mājām un paprasījusi ēst zupu (pirms pāris dienām no rotaļlaukuma negribēja nākt pie mums, bet aizgāja pie viņas un draudzenītes un paēda zupu). Priecīga un pēc manis neilgojās.
Jāskatās, ja auklītes meita beigu beigās veiksmīgi aizies dārziņā, tad varēšu atdot P līdz pēcpusdienai, ja ne - tikai līdz pusdienlaikam, tātad, 3-4h.

Man abas meitenes savas auklītes ir atradušas pašas un būtībā uz ielas - t.i. rotaļlaukumā. Sanāk, ka man paveicies, ka tie cilvēki, kuriem viņas uzreiz tādas mazas ir sajutušas, ka var uzticēties, ir bijuši pieejami, lai pieņemtu manus bērnus.