Esmu pamodusies neizgulējusies un bēdīga.

Guvu mācību, ka mazajai bērnai pat tad, ja viņa pēc vakariņām ir apēdusi puskēksiņu, tomēr pirms miega jāstūķē mutē putra, citādi agri no rīta ir negulēšana ar brēkšanu.

Un vēl sapratu, ka materiālais cilvēkiem tomēr ir vērtīgāks par dzimteni. NEKAD nebrauciet prom "es tikai mazliet pastrādāšu un paskatīšos", es jau otro reizi skatos, kā tuviniekus aprij Rietumi. Dažs pat ar 3 bērniem, pietiekami labām karjeras iespējām LV (arī Rietumos, protams, ne zemeņu laukā vai burgernīcā, bet labās vietās strādā) un gana vērtīgiem privātīpašumiem nespēj atgriezties. Vārdos "grib" un "plāno", bet darbos to neredz ne kripatas. Vismaz tā tas izskatās no malas.

Papildus pasaldējos, kamēr uz lodžijas izkāru žāvēties veļu. Lai ir pavisam sūdīgi.

Māja esot pārdota. Pircējs esot no Izraēlas.

Nu, līdzšinējie īpašnieki arī labi mācēja nopozicionēt. Sludinājuma teksts izsmeļošs, slavējošs + arī angliski ar norādi, ka laba vieta ekodzīvesveidam.

Man prieks, jo māja nepaliek "karājamies gaisā", neapdzīvota.

Laiku pa laikam paskatos, kāda manā makā esošo eiro/centu monētu izcelsme. Šobrīd no 11 monētām 6 vietējās un 5 citvalstu. Tur Nīderlande, Spānija, Vācija, Igaunija...