Sabijām savā ikgadējā "svētceļojumā" uz tālo Latgali.

Brauciens izdevās samērā labi.Bet P visu brauciena laiku čīkstēja un prasīja - mammū bibū, opā, sisī dod jūdzu. Viņai gan ir ataisnojošs iemesls.

Svētdienasrītā gāju uz ezeru nomazgāt seju, lai elementāri pamostos pēc nakšņošanas pie ezera, nenoturējos - metu visu nost un iemērcos līdz kaklam. Ārā auksts, vējains, ezera krastā saaugušas zāles nevis tīrs kā agrāk. Un tomēr - ūdens, lai arī auksts, tik mīksts un vilinošs. Godam noslēdzu šīs vasaras peldsezonu.

Mūsu vietējā "kontaktpersona" paziņoja, ka īpašnieki mēģinot notirgot manas vecvecmāmiņas māju (ko tētis pirm 20 gadiem pārdeva), esot internetā sludinājums. Jau sacerējos, bet sludinājumu tomēr neatradu...

Un tētis "sazvejoja" vairāk kā 20 vēžus (plus vēl bariņš atlaistu mazulīšu). Mums atstātā daļa man vienai tagad jāapēd, jo meitenes atsakās un A arī nav sajūsmā.

Esam mājās, tas ir labi.

A atrada to mājas sludinājumu.

Ievilkts ūdens un kanalizācija. Nomainīti logi. Pečka savā vietā. Šķūnis it kā sakārtots. Aka darbojoties. Tumšajā galā, cik var saprast, iekārtota vēl viena istaba. 5t eiras.
Māsāāāā! Tu esi vienīgā, kam te no visiem ir nauda! Glāb manu dvēseli!
(Nu labi, mēs jau nezinām, ka vēl nav nopirkta, sludinājums ir arhīvā...)

Es ceru, ka neesmu vienīgā no mūsējiem, kas to māju GRIB.