Noliku P gulēt, paēdu pusdienas un sapratu, ka arī man bez diendusas neizdzīvot.

Atgūlos un iemiegot vēl paspēju nodomāt domu, ka man noteikti kāds zvanīs. Un tā bija, pēc tam jau M nāca īdēt, kad es nākšu, viņai multene neejot un griboties ko saldu, un vispār māāāmūūū...

Labi, ka vakarvakar nopirkto Tuplu neapēdu visu, pusīte palika. Ņammm.

Šitik ne-enerģiska pašsajūta un negribēšana vispār kaut ko darīt un uzņemties nav bijusi ļoti ilgi.
Vakarnakt atsūtīto darbu tikai pavirši apskatīju. Lai netulkotu atsūtīto, uzrakstīju pat to vienu epastu, ko kopš marta biju atlikusi. Tas laikam ir izcili augsts prokrastinācijas līmenis, vai ne?

Launags? Vakariņas? Jeb kas cits? Pffff, ne tagad, ja?