Piektdien biju ar meitenēm pie zobārsta. P ķērkdama lauzās M līdzi kabinetā un, neskatoties uz māsas raudāšanu krēslā, kolīdz tas atbrīvojās, aši ierāpās, atlaidās, pavēlēja "čuč" (ar nozīmi "guļus") un plaši atvēra muti. Dakterei nekas neatlika, kā aplūkot zobiņus.
P prom dabūju ar grūtībām, no kabineta izstiepu ķērcošu, jo viņa gribēja ko vairāk.

Aptuveni tā pat viņa uzvedās, kad gājām pie pediatra - lauzās iekšā un pieprasīja sev veikt "manipulācijas".

Šodien plāns aizvest pie Limbažu pediatres, jo plaušās jau kādu laiku aizdomīga rūkoņa.

M ar mani spēlē "ponijs un sliktā saimniece" (pelnrušķīte un pamāte), prasa, lai dusmīgi uzdodu darbus. Un tā arī ir, kad pajautāju M, vai viņa varētu apravēt ap puķdobi, atrauc, ka nē, bet, ja ponijam pavēlu to izdarīt, uzreiz ķeras pie darba.

Brīvdienās satikām vienu mammu plus puiks, ar kuriem sanāca abpusējs šoks par bērnu vienaudzību. Es nodomāju, ka viņas bērnam līdz 2 gadiem vēl vairāki mēneši, bet viņa, ka P jau pāris mēneši pāri.
Situācija sanāca neērta...
Tas puiks katrā ziņā viennozīmīgi labāk patstāvīgi kāpj pa kāpnēm augšā-lejā. P lieliski parādīja, ka pa tām patstāvīgi prot tikai ripot.