Tusiņu veiksmīgi piebeidzām.

Vienu meiteni vairs negribu savos pasākumos (to gan sapratu jau pirms nedēļas ekskursijā, bet ielūgumu jau neatsaukt). Viņa pusi pasākuma pavadīja iespundējusies M istabā, gulēja gultā un pūtās. Principā par to, ka tas nav viņas pasākums, ka viņa nav pasākuma zvaigzne un dāvanas nav domātas viņai. Meitene tāda ļoti aktīva, draudzīga un ... uz sevi centrēta. Pieradusi, ka visi grib viņu un pie viņas, jo ir baigi foršā. Tusiņu sačakarēt viņai neizdevās, es lielajā istabā rīkoju jautrību.

Šodienas uzdevums: turpināt uzturēt dzīvokli kārtībā, sagatavot šo to rītdienas pasākumam. A ir aizbraucis uz semināru, mājās būs, kad viesi jau būs sabraukuši...

Rīta prieks - M pamodās izsvīdusi un labu pašsajūtu.
Vispār jau baidījos, ka pēc uz ibuprofēna pavadītas ballītes noliksies ar komplikācijām aļa plaušu karsonis vai vidusauss iekaisums.