Vēsturiska diena, bJa!

Tualetē pavēros spogulī un ieraudzīju starp skaistajiem, tumšajiem matiem mirdzam pirmo sirmo matu.
Izrāvu. (Kā labāk - būt lisai vai sirmai?)

Tagad klusiņām smejos un raudu. Skaļi nevar - P guļ.

Man vēl nav 30.

Vakars manī pilnīgi riebīgs.

Ciemā ūdensvada avārija. P prasās vannā, bet ūdens tik vakara kafijai un zobiem.

No Māmiņdienas pasākuma atgriezos nevis laimīga un iedvesmota, bet drūma, apbēdināta, vīlusies, dusmīga, jo manam saulsstariņam, cukurdupsītim, megatalantīgajam bērnam loma masu skatos - veseli 2 teikumi. Bet pirmā plāna bērnu tēlojums švaks, dažs arī 5 minūtes "kautrējās" un pēc tam vāri čiepstēja.
Kartiņā, kur aprakstīta mamma, M uz audzinātājas jautājumu "ko mamma dara vislabāk" atbildējusi ar bezdomu ctrl+c ctrl+v no citiem bērniem - "mazgā traukus, slauka istabu". Traukus mūsmājās mazgā A, istabu neslaukam - putekļsūcam.
Un 99% noskaidrojās, ka tam puikam, kuram mammu neesmu redzējusi, mamma nav. Viņa kartiņa bija par tēti. Bēdājos.

Esmu galīgā neģīmī.
Par niekiem.
Kaut tas būtu PMS!

Gribētos aizmirsties ar gvakamoli.
Un tekilu!

Manas garlaicīgās dzīves neradošā meita, uzgāja nomētātu grāmatu "203 veidi, kā pacelt vīrieti baudas debesīs", izlasīja vāku, atnesa man un paziņoja, ka "tā ir grāmata, kā sieviete 203 veidos var izstieptās rokās pacelt vīrieti".

Esmu sajūsmā.
Un ūdens parādījās.