Mani pamodināja, ka M kaut ko gaudo.
Viņa man murgoja, ka naktī gandrīz izvēmusies vannā, un, ka raud, jo nevarot leļļu teātrītī lellēm krekliņus uzvilkt
Jautāju, kur viņai tagad ir tas teātrītis (lai pārbaudītu vai tobrīd rēgojas) - nav. Pataustīju - nav degoša, izmērīju - it kā 37,7 hmm
Padzērās un faktiski uzreiz atplīsa. Pamodās mazāk karsta un labā garastāvoklī.

P vakar nokritās T, man šonakt pēc kārtējās nežēlīgās svīšanas, nodomāju, ka nu jau vismaz divām no mums būs viss labi. Bet P jau atkal uzkarsējusies uz 37+, un arī man velk uz to pašu pusi.
Bet diena gaaaara, gaaaara, jo A būs mājās ar vēēēēlo vilcienu un ir tikai rīts.

Un es esmu nogurusi, neizgulējusies un neiecietīga.
Mani šis viss ir reāli piebesījis. Aknās!

Galīgi sapsihojusies gāju uztaisīt sev potenciāli nomierinošu melisas un vīgriezes tēju.
Palīdzēja.
Gatavošana, protams.

TAS ir kļuvis neizturami.

Mana mīļā telefondaktere, uzzinājusi, ka man nedēļas laikā nav īsti labāk, ka naktīs svīstu napraļot un nevaru normāli pagulēt... Karoče - antibiotikas.

Rīt no rīta A pievaktēs bērnus kamēr es aizvelkos pie vietējā ārsta pēc receptītes, jo ar esošajiem krājumiem par maz.