Mani beidz nost sliktā pašsajūta, tas, ka A nevar dabūt kādu dienu brīvu manis atpūtināšanai, kaut kā garšīga gribēšana, tas, ka arī šovakar pamatā ar bērniem viena, jo A perforēs sienas un liks plauktus, ka jāgatavo ēst. Un vispār...

Man gribas, lai pažēlo. Virtuāli gan tas daudz nelīdz.

Iedzēru zāles, gaidīšu, kad paliks vieglāk.

Kvī!
Rīgas centrā A gaida man rezervēts smuks velītis!
Kvīkvīkvī!

Sročna jādabū arī velosēdiklītis priekš P un tad jau pieGdienas pēcpusdienā varēsim ģimeniski velosipēdoties.

Kā jau slimai pienākas - izcepu cepumus. Iekšā iecepu tārpainu musli (pamanīju, kad jau biju daļu mīklai piebērusi) un smalkās auzu pārslas. P vienu palielu noslopēja ātrāk nekā es spēju izsekot.

Vēl mazliet vairāk nekā pusotra stundiņa jānoeksistē mājās. Tad pārgājiens uz BD un mājās, vakariņas. Un tad jau līdz naktsmiegam kaut kā...