Auss nu jau jūtas labi.
M atpakaļ BD, P plaušas attīrās.

Viss it kā kārtībā. Bet dzīves enerģijas iztrūkums milzīgs.

Vakardienas prieks - pieņēmām lēmumu mainīt podu.
Beidzot! Tas no sākta gala (kopš ievācāmies) šūpojas un bačoks uzpildās tiiiiiik lēni, ka ciemiņu reizēs ir ko atvainoties... Pilns top vairāku stundu laikā.
Vairāk pagaidām nedrīkstu gribēt.

Pagaidām veiksmīgi pilnās plāns "šogad vairāk būt mājās".
Bet toties galīgi nevedas ar ierasto našķu gatavošanu. Dienas laikā neskaitāmas reizes virinu skapīšus un ledusskapi, meklējot "kautkogaršīgu", bet nekā nav. Un iekšas kaut cepumus izcept arī nav. Augļi vai rieksti nav TAS. Utt.
Šogad pat maizi neesmu cepusi. Tagad tā tiek ēsta gandrīz nemaz.

Tagad saņēmos un cepumus cepu. Uztaisīju pļurzīgu mīklu daļēji ar mandeļmiltiem un saspiedu ar cepumspiedi sirsniņas. Mož sanāks. Tad jau pie kafijas būs labi.
Tagad jādomā par puZSTdienām.

Meid mai dei.
"Labdien, sakiet kur būtu jāgriežas lai brīdinātu vai sauktu pie atbildības zemes īpašniekus Inčukalnā, kas nespēj gadā reizi nopļaut vairāk kā 50cm garo zāli, kas pārvērtusies jau bīstamā stāvoklī, ka pie mazākās dzirksteles viss var aiziet nekontrolējamos ugunsgrēkos? Diemžēl mūsu māju aptver tieši šādi zemes gabali un baidamies paši par savu drošību, jo 2 dienas atpakaļ 200m attālumā cilvēki dedzināja ugunsgrēku un uguns izplatījās tālāk kā rezultātā viņiem nācās dzēst ar zariem. Viss bija tuvu tam, lai neizsauktu ugunsdzēsējus."

Atzīmēju tikai lielākās pērles.

Kartupeļus vakariņām nomazgāt 300ml ūdens?
Pietiek arī 200. 300 jau ir šikarna.

Kaimiņš bērnišķīgi terorizē kaimiņus ar epizodisku ūdens atslēgšanu, santehniķi jau nu viņš pats nesauks un pat mājas vecākajam nezvanīs. Gaida, kad "sliktie viņa appludinātāji", pie kuriem viss ar ūdeni un kanalizāciju kārtībā, paši izdomās, kas par lietu un paši, neaiztiekot viņa svēto īpašumu, saremontēs to "kaut ko", kas tiešā veidā uz viņiem neattiecas.