Šodien laikam pa taisno pusdienas.

Viapār žēlīgi par pusslimajām meitenēm, rīt laikam ņemsim brīvdienu.

P visu laiku kašķējas, brēc, psiho.
Komplektā ar manu nogurumu, miegu un slimošanu tas ir ... nu, jā...

Šogad pa ilgiem laikiem farmācijas bizness uzvārās arī uz manas slimošanas rēķina.

Izmisīgi dzenoties pēc veselas auss, aptiekā pērku visu, ko abi apmeklētie ārsti ir ieteikuši lietot. Labi, ka vismaz alveja nav jāpērk, to dabūju uzreiz dakteres kabinetā.

Šodien beidzot nedaudz atpūtos dušā, tagad stilīgi šļūcu pa mājokli ar cepuri galvā. Man vispār mazliet brīvs vakars. "Kafija" un halva.
Toties meitenēm abām T. Panika vēl nav, bet, kad iedomājos, ka tikai pirms 2 nedēļām viņas abas dzēra AB...
Tfu, tfu, tfu - kaut nebūtu nekas nopietnāks par bronhītu.

Karoče - jāpieslēdz atpūtas un miera režīms.
Bet vispār - laikam bērniem pietrūkst mammas mīlestības un čubināšanās. Bet man tam pašlaik galīgi nav spēka, pašai vajag...