Nopietni skatu cauri visus nodarbinātības variantus.

"Pa lielam" aplauziens, jo meitenes daudz slimo (uz stabilu darbu varu neskatīties), jo vēlamajā nodarbē ir minimālā alga (labi ja auklei iznāk samaksāt), Marijas auklīte pastāvīgā pieskatīšanā vairs neņem, ar vietējiem tulkošanas kantoriem maukoties neļauj pašcieņa, nervi un niecīgais pieejamais brīvais laiks (bet meklēt "ideālo" klientu nav uzņēmība), sava ģēla arī atkrīt, jo citi jau ir palaiduši daudz labāku analogu (bet pieslieties neļauj otrais punkts).

KMTD?

Manam līdzšinējam (gadu līdz P piedzimšanai) darba devējam "ir darbs, ko dot, bet nav naudas, ko maksāt".
Es savukārt negribu strādāt, bet gribu saņemt naudu.