Brīvdienās braucam pie maniem vecākiem.
Atļaušos puslīdz nīkt slimošanas režīmā, jo pagaidām veselāka neesmu kļuvusi.
Sadzīves realitāte ir tāda - ja reiz man nav T, tātad arī pa īstam slima neesmu un jāturpina pildīt visas funkcijas. Biomāte!

Jāsakrāmē līdz galam līdzņemamās lietas un jāatbrīvo vecais dīvāniņš aizvešanai.

Izrādās, ka pirmie pastāvīgie zobi kāreiz normāli ir kurietur dzerokļi.
Karoče - man "stienis", kā teica pamatskolas laikā.

Šovakar jāpārskaita visi zobi M mutē, moš tur vēl kāds "gudrības zobs" slēpjas.

Staigāju pa mājokli, meklēju striķi.
Nevaru atrast.

Nav ar ko dīvāniņa sēžamklučus sasiet paunā.