Vietējā mazveikalā satiku bijušo klasesbiedreni.
Normālu, bet tomēr no "kruto gala".

Viņai brīvdiena, jo ciematā nopirktajai privātmājai šodien signalizāciju liek.
Abas klīdām pa veikalu, es pirku produktus vakariņām, viņa - priekš našķošanās.

Abām ērtie zābaki, nošņurkuši džinsi, silta virsdrēbe un mati savākti.
Pārnākot mājās uzreiz ieskatījos spogulī - es tomēr izskatos maķenīt labāk nekā viņa. Viņai nesmuka dibena forma un seja jau skolas laikā bija kā uz 30+. Man ir 2 bērni, viņai, cik man zināms, 0.
Mazais mierinājums.

Vakarvakar ielikām peles ēdamatvilktnē līmslazdu. No rīta no peles ne vēsts.
Pusdienlaikā ieliku sakaltušas maizes gabaliņu un agrā pēcpusdienā klausījos peles skrabināšanos.
Nupat ilgāku laiku bija klusums, ielūkojos - peles nav, maizes arī nav.

Vakar katlumājā sāka kurināt, siltumu gan palaižot tikai domei. Šodien džeki nāca kaut ko darboties ar mūsu it kā pabeigtajām trubām pagrabā, lai var laist apkuri iekšā. Padarbojās, padarbojās, pielaida sistēmu pilnu un notinās. Nupat katlumājā iekurts lielais katls, no skursteņa veļas dūmu mutuļi, vēstot par siltumu apkures sistēmā.
Bet pie mums... Pie mums radiatori auksti.