Viena dzimuma bērni jauc galvu pēc pilnas programmas.
Nu, jaucu ne tikai vārdus, bet arī apģērbu (ar A gan tā ir jau sen, regulāri nākas drēbes pāršķirot pareizi, jo nupat jau pat manas zeķes pamanās nonākt pie M zeķēm) - nesen spīlēju M iekš sarafāniņa, ko priekš P bij nopirkusi mana mamma, šorīt P uzvilku no apgrozības izņemamas M zeķbikses.

Spīd saule un sildītājs izslēgts.

Atveru zemcepeškrāsns atvilktni, kur nolikusi biju šķīvīti ar cepeškrāsnī apkaltētām ķirbju sēklām, skatos - sēklas ēstas.
Vispirms nodomāju, ka M, bet nē - nu baigi nekārtīgi un visādas miziņu pusītes pilnas, tas nebūtu M raksturīgi. Daudz mizas izmētātas pa visu atvilktni un, protams, novedīgie melnie "rīsiņi".

Pirms 2,5 gadiem ievācoties jau iztīrījām visus skapīšus, kur bija pilns ar kakiņām, izvācām arī midzeni, kas bija saimniecības telpā zem grīdas.
Tagad atkal sākas...

Mums ir pele.

Ja man tagad būtu jāsacer "tautas ticējumi", tad es teiktu - pele mājās nozīmē pārticību.. kaut kad.