Pēdējā laikā arvien biežāk piemetas KoLaiGatavoVakariņās šausmas.

P katru dienu nerežīmā.
Biju domājusi brīvdienās uztaisīt nelielu pasākumu ar tuvāku sadraudzēšanos, bet galīgi nav iedvesmas domāt.
Mājās bardaks. Kā vienmēr.

Vakar tā peldēšanas nodarbība...
Tās bija šausmas, M būtībā nepiedalījās. A jau šodien viņu atrakstīja no grupas, nav ko...
Pirmais "vingrinājums" pirmajā nodarbībā (bērniem tikai neveiklie rokpūšļi, vecums 4-6 gadi): jāsasēžas uz baseina malas, jāpaceļ rokas, jāaiztaisa acis un jālec ūdenī, jāpeld līdz celiņu atdalītājam (šajā gadījumā 2 celiņu platumā notika nodarbība). ŠČAS... Puse (no iepriekšējās sezonas) visu izpildīja, no atlikušajiem puse saņēmās ielaisties ūdenī otrajā piegājienā, jo viņiem vecāki bija tur pat blakus ūdenī, M vēlāk (noraudājusies un nosalusi) vismaz ielīda ūdenī, viens puika tik apmērcēja pēdas. Trenere tiem, kuri neko nedarīja, nepievērsa uzmanību, ar pārējiem strādāja, kā ar zaldātiem.
Man jāmācās samierināties, ka M nav un nebūs sportiste. Viņa ir un būs skatuves māksliniece, bet jāmeklē, kā viņas radošo pašdarbību attīstīt un pavirzīt arī sabiedrībā saprotamākā virzienā.