Šodien man ir kaut kāda galīga ne-enerģija. Un stulba sajūta galvā.
Nespēju savākties normāli būt ar bērniem un takš jau jādomā par vakariņām. Negribu domāt.

Atsākas haltūru laiks. Šodien ar visu ne-enerģiju druskucīt patulkoju, pa vidu vairākkārt atkārtoti laužot gulēt P un vēl palasot M grāmatu.

Bijām uz BD. Tur ir BarDaks. Šobrīd nav ne vadītājas (ir vietas izpildītāja, kurai tad atbildība par 3 iestādēm reizē), ne metodiķes. "Pirmais septembris" nebūs, ja audzinātājas pašas neko nesaorganizēs. Runāju gan ar vienu no audzinātājām, gan pavārītēm - neviens pat nevar īsti pateikt, uz cikiem nākt, ja arī nekā nebūs, cikos kurai grupai brokastis. Neko pat normāli par ēdināšanu īpaši ēdināmajiem bērniem nevarēju sarunāt, nevienam BD nav vēlēšanās domāt, runāt un darīt. "Nāks septembris, tad jau redzēs..."
Tam vēl klāt fakts, ka "Pašvaldība visus mācību līdzekļus nodrošinās". Mhm... Pašlaik pat neesot rotaļlietas smilškastei.

P ir tajā posmā, kur staigāšana sāk ņemt pārsvaru pār rāpošanu. Un viņai nupat parādījās kaut kāds vēdera caurskrējiens. Kūl. Staigā tik pakaļ un slauki.