Ceturtdien-piektdien P noslimoja.
Sestdien bijām Zoo.
Vakar Alfā.
Šodien P atkal slima.
Rīt plānoto M un A frizierēšanos Rīgā un man kārtējo meklēšanos pēc kleitas nācās pārcelt.

Atliek cerēt, ka ar šo slimošana beigsies un nekas netraucēs pārējiem šīs un nākamās nedēļas plāniem.

Pasākumi nāk virsū. Meitām abām skaistas jaunas kleitas. A jauni krekli, bikses, kurpes.
Bet man kā vienmēr nekā (ok., ir kurpes un ar meitām vienādas manu lentes, kvī).

Ir tikai viens stulbums. Lai kā mēs censtos, pucētos un saskaņotos, lielpasākumā vienalga visticamāk izskatīsimies pēc "nabaga radiniekiem no laukiem"...

Gulēju blakus P, pārceldama no vienas miega fāzes nākamajā un domāju:
kad vēl biju virtuvē, M uz mani sapiktojās (ka neļauju ņemt arbūzu) un aizgāja uz savu istabu, nu jau labu laiku ir klusums; kur viņa ir, kas ar viņu ir?
Kad P bija kārtīgi aizmigusi drebošu sirdi devos uz M istabu. No rīta biju pacēlusi gultas kāpnes augšā, lai P nemēģina rāpties, tad nu atradu M apķērušu rotaļu Šēru (suns tādā vārdā) saldi čučam dīvānspilvenu kaudzē.

Kaimiņbabuška (M pēdējā laikā iet ārā pie kāpņutelpas durvīm ar kaimiņiem pļāpāt) kā reiz šodien M stāstīja, ka viņas mazmeitiņa guļ diendusu un tās laikā lieliski aug. Ja noguļ 2h, tad par 2cm paaugas. Tāpēc esot garāka par manu M, kura ir gadu vecāka.