Esmu nosacītā nezonā.
Sākusies vasara, daudz esam ārā, bet kad iekšā - M nelaiž mani pie datora, jo sēž pie tā pati.

Meitas veiksmīgi sapotētas.
M katru dienu apēd 2 šļurpstināmos saldējumus un vēl šo to.
P katru dienu apēd 1-2 centimetrus banāna, ~1/4 daļu barankas vai 1 tējkaroti putru un kādu tējkaroti zupas buljona, + padzeras ūdeni. Pašlaik pat tas jau šķiet daudz. Daktere noplātīja rokas.
Toties es sev nopirku šokolādi un naktī 2x gāju našķoties.

Rīt teju visa diena izbraukumā. Un pēc tam jau pavisam izbraukumā.

Ar M laiku pa laikam vērojam dabu. Zirnekļus un vaboles. Vakar redzējām kā kovārnis noķer lidojošu maijvaboli.

P ēda vakariņas. T.i. pāris krikšus no A sautējuma porcijas un pēc tam ņammāja manis saceptās kartupeļu vafeles (nu, nejau baigi daudz, bet vairāk kā varēju cerēt). Vafeles tik ļoti iegaršojās, ka stiepās pakaļ vēl un pat cienāja M. Tas ir reāli kruti.
Un P smuki stāv bez pieturēšanās, un vispābā!

Tagad skaidrs, kādēļ vakarvakar aizmiegot vairākkārt metās tiltiņā un pusmiegā bļāva. Šeku reku attīstības lēciens, klikšķis.

Mamma tagad raud prieka asaras un dejo. Nu, nē... Patiesībā iet piešūt džinsiem pogu, pataisīt kādas vēderpreses, kamēr neviens uz galvas nelien, un tad krāmēt somas izbraucienam.

Bet jā - esmu nejēgā priecīga!