P pēdējā laikā ļoti slikts naktsmiegs. Miljons reižu pusmiegā ieraudās, miljons reižu ceļas sēdus, miljons reižu mazliet pazīž. Tā vien šķiet, ka mans miegs tiek pārtraukts biežāk nekā reizi stundā.
Tad nu šorīt aplaimoju sevi ar īstu kafiju nevis ierastajiem cigoriņiem.

Krājas netīrās veļas kalns. Šorīt paziņoju vīram, ka pa dienu veļu mazgāties nelikšu (tas nekas, ka bērnam nebūs ko mugurā vilkt), jo ES negribu atkal runāt ar kaimiņu, MAN ir pieriebies, lai viņš PATS ar viņu runā, kurš tad zvanīs apsaimniekotājam. Tā nudien nebūšu ES.

Un vispār - galvas iekšpuse man piepampusi un riebīga. Esmu slima un neko negribu darīt. Meitenes arī joprojām puņķainas un klepainas, jūtu, ka pēc nedēļas plānotā potēšanās neies cauri.

Nežēlīgi gribas kaut ko apēst. Bet nekā na...
Ā, man tak vēl ir sguščonka!
Lieku P nost un eju pakaļ.