Vakar bija burvīga un darbīga diena. Apdarījām kādus darbus pie manu vecāku mājas. Marija sēja zāli un aplaistīja. Un vakarā vēl pamanījos sev uz lodžijas puķes sastādīt.

Šodien M dārziņā brauc tā mūžīgā fotokompānija. Pasūtījumu lapā lieliem burtiem ierakstīju, ka neko nepasūtu; M instruēju, ka jāpiedalās tikai grupas bildē un viss, sapucēju. Ja ņem vērā, ka pozētajās bildēs viņa izskatās garīgi atpalikusi, tad fotogrāfu neapskaužu. No rīta centāmies iemēģināt normālu fotosmaidu, bet bērns nesaprot, ko gribu, un apraudājās.

Rīt māmiņdienas koncerts, šodien taisu taurenītei spārnus no aizkaru gabala.
Labi, ka citu darbu nav. Ja neskata, ka jāizstāda baziliku normālos podiņos un jāgatavo.

Un svētdien (vidējā svētdienā) bijām uz mežu ķiplokos, tagad man ledusskapī stāv maišelis meža ķiploku lapu un mani gaida, es to arī.

Baigi sadomājusies iet uz saimniecības preču veikalu pēc kādiem materiāliem. Bet naudas makā ta nav! Būs atkal jāaizņemas no uzkrājuma un par to pie reizes jānopērk arī gaļa vakariņām. No saldētavas vilkt brieža karbonādi tā kā par vēlu.

Salasījos mierinošas forumtēmas par zīdaiņu nepiebarošanos. Ķipa viss štokos, jāturpina gaidīt. Varbūt pat jāieplāno iziešana uz kādām stundām bez P. Aijaijaiaijai.

Ārā gaudo kaukāc kaķis.

P šodien ir bijusi megakašķīga, tā ar kašķēdamās gandrīz jau tos spārnus esam uztaisījušas. Vēl tik jāievelk piesienamās bantes un, kad M atnāks no braukāšanās ar riteni, jānokrāso maliņa otrā pusē.
Mācība man - vairs nepiekrist taisīt caurspīdīgos spārnus, necaurspīdīgie kartona būtu uztaisāmi 15 minūtēs.

Kaut kā pamanījos uzmargot zupeli, ko draudzīgi visi(!) ēdām uz lodžijas. Pat P par brīnumu bija pavērusies ēšanas čakra un apēda pa kādam mazam kumosiņam. Pēc tam gan viņa atsāka bļaušanu, nu laikam gan taisās gulēt.

Jāatceras rīt taurenīti M nobildēt.

Spriežot pēc tā, ka kaķa gaudošana nav kā uz pārošanos un nav arī kā uz plēšanos, domājams, ka ir kaut kur iespriedies un sauc pēc palīdzības. Bet man ir zīdainis un es esmu kaķu nīdēja.