Pēc dažām stundām jāsākas pavasarim, bet izskatās, ka nupat ikurāt ir atsākusies ziema. Un man tā beidzot jau pavisam pieriebusies.
Vot ķebe mīļākais gadalaiks!

Šodien atkārtotas pārrunas ar M par iespēju viņai kopā ar opjiem ar mašīnu doties paviesoties pie ķōķas un onka uz Švarcvaldi. Pirmajās pārrunās man pateica, ka labāk ar lidmašīnu vai vispār nebraukt.

Brīžiem, kad prāts nav nodarbināts, tas klīst visādos neceļos. Laiku pa laikam atceros norāt un ierādīt citu virzienu.

Nupat prāts atklīda pie svaigākajām omītes piegādātajām klačām - viena meitene no bērnu dienu vasaru kompānijas savā mītnes zemē esot apprecējusies ar kaut kādu musulmaņveidīgo un tagad staigājot parandžā un cītīgi katru dienu n reizes un austrumiem klanoties.