P iemācījusies "sēdēt" uz gurniņa un strauji mesties uz priekšu, pēkšņi aizsniedzot priekšmetus, kurus domājām esam drošā attālumā.
Naktīs P mostas daudz reižu. Vismaz 5. Un vispār ir baigā raudule - par katru nieku sāk raudāt "vsjo ploha, ploha, ploha".

Dienu abas meitenes izvēlējušās sākt 6:30. Darba dienās tas ir forši, mums ir vesela stunda, lai savāktos iešanai uz BD. Brīvdienās. Nu jā...

Toties 6dienas vakarā kā cilvēks bez sirdsapziņas pārmetumiem patusēju pirtī, papļāpāju, vienkārši atpūtos no mātes pienākumiem. Un manu sirdsapziņu pat nepamodināja fakts, ka P bija kādā brīdī pamodusies un A nācies tikt galā ar raudošu zīdaini un viņu midzināt.
Un 7dienas rītā pus7os pēc aktīvas nakts cēlos ļoti neizgulējusies...

Aizvedusi M uz BD, skatos, kāda nedēļas tēma. Krāsu nedēļa.
Šodien sarkanā diena, runāšot par sirsnību utt.
M kā reiz krekliņš un reitūzes sarkanā krāsā ar sirsniņām.
Vot.