Tāda sajūta, ka ir jau pēcpusdiena, nu, tā ap 4iem, bet reāli tikai 1 dienas vidū.

Haltūra nodota, izcepti cepumi. Mājās bardaks.

Pēdējā laikā diezgan daudz iesaistos M rotaļās un vispār visādi izdabāju (vakar pat cepu lazanju, kas ar visu makaronrullēšanu nav tā uz viens-divi). Un P paliek novārtā. Par laimi vēders dažu dienu laikā ir sakārtojies un vairs nav tik kašķīga.

Spēka nav, bet vēl jāiet ar meitenēm ārā un arī vakariņas jāgatavo, bardaku jāpievāc...

Gribu neko nedarīt, bet viena mierīgi izplesties gultā. Pēcpusdienā gulta pielīst pilna ar sauli.

P stipri paaugusies.

Sākusi aktīvi pārvietoties, izsekot grūti. Te uz segas, te aiz bumbas, te zem dīvāniņa paripinājusies.
Bļauj, ja M gar viņu vicinās ar kārdinošām rotaļlietām un nedod.

Sāku ieviest kārtību dzīvojamā istabā - uz grīdas mētājas daudz tādu lietu, kam P rokās (mutē) nevajadzētu nonākt.