Dienišķā atskaite par Pķičkas nu jau ne-progresu.

Ja vakar no rīta šķita cerīgi, tad vakarpusē jau šaubīgi, šorīt nešaubīgi - ir sākušās komplikācijas.

T atkal ir bez atelpas (labi, ka vismaz zemāka, pirmā nakts bez murgošanas), nepatīkams klepus, sāpoša auss... Rīts sācies ar gājienu uz aptieku, kolīdz tā ir vaļā. Daktere kā reiz drošības labad iedeva recepti antibiotikām. Atkal iekšās gaudoju, jo antibiotikas apkaus viņas jau tā vārīgo vēderu.

Nu neko. Pārdomāju mazliet dzīvi un sadzīvi. Sarunājām ar M, ka vismaz uz mēnesi būs jāatceļ pulciņu apmeklēšana, diena BD beigsies uzreiz pēc launaga.

Toties P arvien uzcītīgāk cenšas pie katras izdevības uzstutēties rāpus. Un tad lepni raugās apkārt, gaidot uzslavas. Mazā lauva ar savu diezgan nekautrīgo "Skatieties uz mani! Skatieties uz mani!". Pasaules nabiņa. Līst vai šļūkt īsti nav iemācījusies, retu reizi pāris cm kaut kur aizbīdās. Laikam uzreiz rāpos.
Šodien-rīt skaitās, ka 7 mēneši aprit. Vot.

Un Latvenergo ir piedraudējis, ka šodien no 10:00 līdz 14:00 mums nebūs elektrība.
Vot.
Jācer, ka M tajā laikā gulēs.

Par prieku manam veselajam (?) saprātam elektrība tika atdota daudz agrāk. Paspēju ar M tikai nedaudz sastrīdēties. Tikai nedaudz, tas ir labi.

Rīt pie M atbrauks bērnauklis - mans tētis. Kā vīrs saka - viņam M vismaz klausa. M ne visai klausa manai mammai, jo viņa klausa M :D