Pķičkai 39 grādi ar kapeikām, velk eksistenci, šķauda puņķus un asinis.
Bet nekas nesāp.

Iedevām pķičkai maksidevu ibuprofēna un sagatavojām pārējos tempatūras nodzenamos līdzekļus, t.sk. pirms 2 gadiem iepirktās analgīna ampulas.
Atņēmu segu.

A es tomēr taisos uz Rīgu.
Vīrs taisās būs varonis.

Kad pārradāmies mājās saņēmu pārsteigumu slimošanas jomā.
Arī vīrs slims.

Mums ar P nu jau vairs nav izvēles.
Jānoturas veselām.

Toties pasākums bija foršs.
Un P visiem, kas vien uz viņu paskatījās, priecīgi rādīja mēli un pati par to irgojās.