P ar katru dienu paliek arvien nemierīgāka. Pie sevis skaitu kā mantru - "tie ir zobi, tie ir zobi, drīz būs ārā". Un klusībā ceru, ka ne jau no vairāk nekā mēnesi ilgās klepošanas.
Nedēļas laikā abas meitas ir kļuvušas nedaudz veselākas, bet es - slimāka. Lai vai kā - jūtu, ka 5dien M uz pasākumu BD vēl netiks. Vismaz līdz Ziemassvētkiem abas jāizveseļo.

P pasākusi raudāt, ja viņai pazūd vai tiek atņemta mantiņa.

M uztaisīja un izkrāsoja sev kroni, tagad viņa esot Latvijas karalis (nevis karaliene vai princese).

Vakar sacepām pirmās piparkūkas. Vakar arī apēdām.